MOVIEEVELINA EVELĪNA. ATKLĀSMES. Mans dzīves stāsts. Kā tikt galā ar iebiedēšanu un kļūt veiksmīgai, neskatoties ne uz ko. MOVIEEVELINA 1. NODAĻA — SKAISTA BILDE, KURU TU REDZI. Ballītes, savs dzīvoklis, mašīna, ceļojumi. Sapņu dzīve! Es pati katru dienu izbaudu dzīvi un zinu, ka arī daudzām meitenēm tas patiktu un viņas vēlētos dzīvot tāpat. Bet pirms es pastāstīšu, ka viss ir realizējami, es vēlos, lai jūs uzzinātu arī otru pusi. Proti, kāpēc es varu atļauties tādu dzīvi. Es vēlos iepazīties ar jums tuvāk, un iepazīstināt tuvāk ar sevi, tāpēc ar prieku pastāstīšu par savu ikdienu. Kā es dzīvoju, ko daru, kāds ir mans darbs, kas man nodrošina visu, par ko es varētu sapņot. Un arī ar ko es sāku, ar kādām grūtībām saskāros un ko līdz šim nevienam nebiju stāstījusi. Gribu sākt ar to, ka daudzi mani uzskata par stulbu blondīni. Piekrītu, ka reizēm radu tādu iespaidu, bet tas ir tikai tēls un nekas vairāk. Es negribu šajā grāmatā attaisnoties un pierādīt pretējo. Es tikai vēlos pateikt patiesību, un secinājumus izdarīsiet paši. Un vispār man patīk mans blondīnes tēls, patīk, ka es varu apvienot vieglumu, rotaļīgumu, neapdomību, bet tajā pašā laikā atbildību, smagu darbu un mērķtiecību. Tāpēc daudzi, iepazīstoties tuvāk, pat aizdomājas, kas es īsti esmu. Un kāpēc? Tagad es jums visu pastāstīšu un sākšu ar savu ikdienu: Katra diena man ir pilnībā piepildīta. Es eju gulēt plkst. 23, ceļos plkst. 8 no rīta. Šķiet, ka ideāls režīms, lai justos jautri un dzīvespriecīgi. Bet es jūtos šausmīgi nogurusi līdz dienas beigām. Kāpēc es esmu tik aktīva? Lielāko dienas daļu es pievēršu uzmanību savam “Avalion” rotaslietu zīmolam. Pilnībā nodarbojos ar šo uzņēmumu viena pati: zīmēju skices, atbildu uz e-pastiem, veicu iepakošanu, piegādi, organizēju fotosesijas, nodarbojos ar zīmola mārketingu, popularizēšanu sociālajos tīklos un strādāju pie attīstības stratēģijas. Tāpēc šis darbs aizņem lielāko daļu manas dienas. Drīzumā plānoju izlaist zelta kolekciju, tāpēc darba ir ļoti daudz. Otra lielā darba daļa ir manas personīgās sociālo tīklu vietnes - Instagram, Tik-Tok, YouTube. Es rādu savu dzīvi, darbu, ceļojumus, savu ikdienu, meitenīgus mirkļus: tēlus, modi, grimu. Vēl viens mans projekts, otrs uzņēmums pēc “Avalion”, ir kopīgi podkāsti ar Latvijas “jūtūberi”. Projekts saucas "Zili Rozā". Tagad noslēdzās pirmā sezona, un mēs jau esam sākuši otru sezonu, kas nu jau ir pieejama ne tikai audio, bet arī video formātā. Podkāsti iznāk katru nedēļu, un šis ir pirmais aplādes (podkāsts) projekts, pie kura strādā visa komanda. Par ko tas ir: vīriešu un sieviešu skatījums uz dažādām tēmām: stereotipi, attiecības, dzīve, sekss, problēmas un daudz kas cits. Kāpēc vīriešiem un sievietēm bieži neizdodas saprasties? Viņiem ir cita loģika, cits skatījums uz vienu un to pašu situāciju. Podkāstos mēs pārraidām abu viedokļus. Savukārt, otrā sezona ir kopā ar viesiem, interesantiem un atpazīstamiem cilvēkiem Latvijā. Mēs apspriežam dažādas tēmas, spēlējam spēles un risinām problēmas. Tā nav ierastā intervija ar slavenībām. Iesaku noskatīties. MOVIEEVELINA Tagad mēs esam sasnieguši jaunu aplādes līmeni. Pavisam nesen mums bija tiešraide Positivus festivālā 2022. Un šī gada laikā mēs plānojam izlaist live epizodes, kurās cilvēki var ierasties noteiktā vietā un klausīties mūsu aplādes tiešraidi. Galu galā būt klāt reālajā dzīvē un vērot mirkli šeit un tagad ir daudz foršāk, vai jūs piekrītat? Mēs arī gatavojam paši savas merch preces šim podkāstam. Cepures, džemperi un pat spēli - pavisam drīz tas viss būs pārdošanā. Es jau kaut ko ievietoju savā Instagram lapā, tur to var redzēt. Un tagad par projektu, par kuru vēl nekur neesmu stāstījusi. Es veidoju savu sociālo tīklu, savu aplikāciju. Vai esat pārsteigti? Tūlīt pastāstīšu sīkāk. Es plānoju veidot WEB2 aplikāciju, ko vēlāk konvertēt kā WEB3 projektu. Pati gatavoju projekta “pildījumu”, prototipu, nodarbojos ar tā mārketingu, par tehnisko daļu atbild mani partneri. Jūs to nezinājāt par mani, bet esmu ļoti liela tehnoloģiju fane, vienmēr esmu gribējusi nodarboties šājā sfērā un beidzot esmu nonākusi arī pie reālas idejas, ko varu realizēt. Šis projekts ir ļoti sarežģīts un prasa daudz mana laika un pacietības. Sanāk iepazīt daudz dažādu jaunu un interesantu cilvēku, taču izaicinājums šajā projektā ir atkārtoti pierādīt sevi, meklēt kontaktus un darba spēku no jauna un principā visu darīt no paša sākuma, jo šādu projektu es vēl nebiju veidojusi, un esmu iesācēja, kurai sevi jāpierāda arī šajā tirgū. Esmu sociālajos tīklos jau daudzus gadus, tāpēc nolēmu to izmantot šādā veidā un sasniegt man pilnīgi jaunu līmeni. MOVIEEVELINA Šis produkts nav saistīts ar manu Instagram. Taču, pateicoties savai profesijai, tam, ka aktīvi attīstu savus sociālos tīklus, varu drosmīgi skatīties uz priekšu, atrast jaunas iespējas, ar galvu nirt jaunās jomās un veidot dažādus biznesus, kā arī izmantot savu Instagram kontu kā uzņēmējdarbības platformu. Tāpēc man Instagram jau sen nav bijis tikai sociālais tīkls. Šī ir iespēja īstenot savas idejas un bezgalīgi augt. Tāpēc drīzumā gaidiet manu sociālā tīka vietni! Tā dzīvo un strādā "stulbā blondīne Evelīna". Jā, man jau ir daudz uzņēmumu, projektu, katru no tiem es mīlu no sirds un ar katru no tiem aizraujos. Bizness noteikti ir domāts man, es mīlu visu – gan grūtības, gan pirmos panākumus. Visu no iekšpuses līdz elegantajam ārējam vākam. Ir projekti, par kuriem nebiju runājusi ne sociālajos tīklos, ne intervijās. Pavisam. Nevienam. Un tagad es par to pastāstīšu. “All+Most” ir mans pirmais uzņēmums. Man bija 16 gadi. Lai uzsāktu biznesu, piesaistīju aptuveni 10 cilvēkus. Un pats interesantākais ir tas, ka viņi bija tādi paši pusaudži kā es. Jauni cilvēki vecumā no 14 līdz 30 gadiem. Šie cilvēki bija ļoti daudzpusīgi un pats galvenais ir tas, ka viņi patiesi aizrāvās ar to, ko darīja. Kāds labi strādāja ar datoru un izprata tehnoloģijas, kāds strādāja reklāmā, dizainā, kāds arī politikā. Visas zināšanas bija ļoti vērtīgas. Mana ideja bija izveidot komandu, kura organizē pasākumus, rīko dažādas masu sapulces, tikšanās ar jauniešiem. Mērķis bija motivēt jaunus puišus un meitenes, palīdzēt attīstīties dzīvē, palīdzēt tiem, kuri patiešām vēlas kaut ko sasniegt. MOVIEEVELINA Ticat vai nē, bet nonāca pie tā, ka mums katru nedēļu bija organizētas tikšanās un pat fotosesija. Runāju ar lieliem uzņēmumiem un ļoti nopietniem cilvēkiem, kuri palīdzēja organizēt pasākumus. Tagad atceros un nespēju noticēt, ka 16 gadu vecumā sāku vadīt pirmo biznesu. Jaunajiem manas komandas dalībniekiem, tādiem pašiem, kā es, bija daudz enerģijas, iekšējā spēka, foršu ideju. Mēs nedrīkstam baidīties parādīt pasaulei savas spējas. Jā, varbūt pirmā un arī otrā reizes nebūs veiksmīgas. Bet trešajā jums viss sanāks. MOVIEEVELINA Paskatieties, cik reizes es biju mēģinājusi. Es ne tikai mēģināju, man bija ļoti svarīgi pabeigt uzsākto. Un 16 gadu vecumā es nebaidījos sazināties ar nopietniem uzņēmējiem. Pateicoties savai drošībai un neatlaidībai, esmu sasniegusi to, kas man ir tagad. Tāpēc es ar pilnu atdevi iedziļinājos pasākumu biznesā. Meklēju vietas, cilvēkus, kas varētu palīdzēt visu noorganizēt. Kā tagad atceros, es sēžu PR aģentūrā ar ap 30 gadus vecu vīrieti un runāju par to, kas man ir vajadzīgs pasākumam. Protams, pret mani izturējās ar aizdomām jauna vecuma dēļ. Piekrītat, arī jūs uzreiz nesāktu nopietnisadarboties ar pusaudzi. Bet! Mana pārliecība man ļoti palīdzēja. Teicu, ka šajā jomā strādāju jau ilgu laiku un visu zinu. Es demonstrēju pašpārliecību un noteiktību par to, ko daru. Tas man vienmēr ir palīdzējis. Bet ne viss bija tik gludi. Biju jauna, ļoti emocionāla, savu darbu un visu šo kustību, tāpēc bieži vien aizmirsu par ne mazāk svarīgo un nopietno biznesa pusi. MOVIEEVELINA Ar daudziem strādāju bez līguma, grāmatvedībā nebija kontroles. Rezultātā daudzi vienkārši nenāca uz mūsu tikšanās reizēm. Kāds nevarēja, kādam nebija laika vai vienkārši negribēja - bija daudz attaisnojumu, kuru rezultātā mūsu organizācija pārtrauca savu darbību, pirms tā vispār sāka savu darbību oficiāli. Teiksim tā, uzņēmums izgāzās pirms tas vēl kļuva par uzņēmumu. Es izdarīju savus secinājumus... Tā bija laba pieredze, man traumatiska, bet jebkura pieredze ir ļoti vērtīga. Kāpēc traumatiska? Es biju ļoti daudz ieguldījusi šajā biznesā savu laiku un emocijas. Ģenerēju idejas, organizēju fotosesijas, pārvaldīju sociālos tīklus. Es to darīju, jo es to gribēju, un es domāju, ka arī visi citi to gribēja darīt. Bet mana kļūda ir tā, ka neņēmu vērā to, ka ja es to tik ļoti kaut ko gribu, tas nenozīmē, ka arī citi tik ļoti aizraujas ar mūsu nodarbošanos. Un visu izvilkt saviem spēkiem izrādījās neiespējams. Es domāju, ka tieši šī sliktā sadarbības pieredze noveda mani pie tā, ka vēlāk visus savus uzņēmumus es attīstīju pati. Es pildu visus uzdevumus, man tā ir vieglāk, kaut gan es saprotu, ka tas ir nepareizi un nav labi pašam biznesam. Deleģēšana ir veiksmīga biznesa atslēga. Tāpēc tagad es aktīvi mācos uzticēties, kompetenti vadīt cilvēkus, izvirzīt uzdevumus, deleģēt. Tagad es saprotu, kāda bija mana kļūda. Es varētu sākt biznesu vienatnē un pēc vajadzības piesaistīt partnerus. Vai arī uzreiz sākt strādāt kopā ar vienu vai diviem, nevis ar 10 dažādiem cilvēkiem. Bet mēs mācāmies no savām kļūdām, un tagad es daudz strādāju, lai apgūtu sadarbības un efektīvas partnerības pamatus. Līdz šim tu zināji tikai par maniem panākumiem, par maniem veiksmīgajiem uzņēmumiem, jo es tā gribēju. Bet man sāp, kad jaunieši skatās uz šo ideālo bildi un domā, ka kādam viss iet tik viegli, jo tad viņi padodas un zaudē ticību sev. Esmu gatava kliegt, ka aiz katras ideālās bildes slēpjas tāds pats neveiksmes stāsts kā manējais un ne viens! Panākumi pieprasa daudz darba un gan labas, gan arī sliktas pieredzes. Mans pirmais bizness izrādījās pilnīgi neveiksmīgs, un tagad man nav kauns par to stāstīt. Esmu lepna, ka 16 gadu vecumā mēģināju realizēt savas idejas un novēlu, lai arī tu nebaidītos to darīt un nebaidītos kļūdīties. Pateicoties savam darbam, es pastāvīgi satieku jaunus cilvēkus, slavenus cilvēkus, aktierus, sportistus, mūziķus, māksliniekus. Viņi mani aicina, un es bieži dodos uz pasākumiem, ballītēm. Jā, dažreiz es nogurstu, bet man patīk šīs tikšanās. Pirmkārt, tie ir mani draugi, un es vienmēr priecājos viņus atbalstīt, redzēt un sarunāties ar viņiem. Otrkārt, man kā emuāra autorei šis ir informatīvs pasākums un interesants saturs. Foršas vietas, jauni cilvēki – to interesanti skatīties, vai ne? Un, treškārt, man patīk, kad no rīta pamostos, un man priekšā ir ar notikumiem bagāta un interesanta diena. Ceļošana ir ļoti svarīga manas dzīves sastāvdaļa. Tāpēc daudzi cilvēki man seko. Jaunas valstis, viesnīcas, foršas vietas. To visu rādu saviem sekotājiem. Pēdējā laikā īpaši aktīvi ceļoju. Šis ir mans pirmais gads, kad neesmu universitātē, un tāpēc ceļoju ļoti bieži. MOVIEEVELINA Bet es cenšos ne tikai veikt telpu apskati (room tour), parādīt vakariņas vai vakara tērpu. Es iegremdēju sekotājus valstī, tās kultūrā, stāstu par interesantām vietām. Es rādu skatītājiem priekšstatu par valsti caur savām acīm. Ja jūs nolemjat doties atvaļinājumā, varat apskatīt jaunas valstis un vietas manos aktuālajos storijos (ko jūs varat redzēt: restorāni, unikālas vietas, par kurām neviens nezina). Pie kā tas mani noveda? Tagad mani aicina uz dažādām valstīm, lai varētu tās reklamēt. Savā mūžā nebiju domājusi, ka pat reklamēšu kādu zīmolu, un te veselu valsti! Kā tas notiek: man apmaksā lidojumu, pārtiku un pat izklaides, un es visu rādu savā Instagram un piesaistu tur tūristu straumi. Es apvienoju biznesu ar prieku. Un kamēr citi atvaļinājumā dzer kokteiļus un peldas baseinā, es strādāju. No malas un manos sociālajos tīklos tā var šķist relaksējoša atpūta, bet aiz šī visa slēpjas liels darbs, kurā reizēm atpūtai nemaz neatliek laika. Starp citu, man ir liela pieredze satura veidošanā, agrāk to darīju arī citiem zīmoliem. Agrāk nodarbojos ar zīmolu attīstību (reklamēšanu), veidoju saturu citu zīmolu sociālajiem tīkliem, jeb SMM ( social media marketing ). MOVIEEVELINA Savu sociālo tīklu uzturēšana un cita uzņēmuma sociālo tīklu uzturēšana – tās ir atšķirīgas lietas. Klienti izvirza prasības, dod man konkrētu uzdevumu, kur iet, ko filmēt, ko stāstīt. Es rediģēju ar kameru uzņemtos videoklipus un bildes un pēc tam prezentēju. Klientam kaut kas var nepatikt, un tad man viss ir jāpārtaisa, jo saskaņā ar līgumu, darbs ir izpildīts tikai tad, kad rezultāts pilnīgi apmierina klientu. Esmu pieradusi iedziļināties procesā, strādāt ar pilnu jaudu un novest visu līdz gala rezultātam, tāpēc savu darbu uztveru ļoti atbildīgi. Es aicinu fotogrāfu komandu, īrēju studiju - daru visu, lai mans darbs būtu visaugstākajā līmenī. Iespējams, ka jūsu galva jau griežas no notikumiem manā dzīvē. Bet tāda ir mana dzīve. Elpu aizraujoša un skaista! Ļoti aktīva, ļoti piesātināta. Rakstot grāmatu, es saprotu, kā izskatās mana diena no malas – tā ir pamatīga ballīte. Daži sekotāji man raksta, ka es neko nedaru, atpūšos un visu dienu izklaidējos. Bet tas, kas jums šķiet jautri, man ir darbs, un es pret to izturos tāpat. Un tagad pastāstīšu par monētas otru pusi. Izrādās, ka darbs man ir darbs, un atpūta arī ir darbs. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu atpūtusies, nedomājot par saturu, par to, kas jāfilmē, jāpastāsta. Pastāvīgi jātur galvā informācijas un domu gūzma. Ko uzvilkt, kā fotografēt, filmēt “storijus” vai Reels , lai video nokļūtu topā. Un šīs domas nekad neatlaiž un neļauj pilnībā atpūsties. Bet tas nav sirds kliedziens, es nesūdzos. Esmu laimīga, ka mans darbs ir savīts ar atpūtu un nav pusgads smagi jāstrādā, lai vēlāk varētu paņemt nedēļu brīvu. Es izvēlos, kur un kad atpūsties. Pat, ja paralēli nodarbojos ar darba jautājumiem. Tas ir mans spēks un mana brīvība. MOVIEEVELINA Paralēli darbam atrodu laiku sev, sportam un dejām, kuras man ļoti patīk. Bērnībā es darīju daudzas lietas un apmeklēju dažādus pulciņus. Tagad tam ir mazāk laika, bet es cenšos to nemaz neaizmirst. Un vismaz reizi nedēļā atrodu laiku kādam hobijam: boksam, izjādei, dejām, tenisam. Mēģināju apmeklēt sporta zāli, bet sapratu, ka mani vairāk interesē noteikti sporta veidi. Vēl mani var nosaukt par "adrenalīna maniaku", jo man patīk piedzīvojumi. Es meklēju iemeslus, lai piedzīvotu šīs emocijas, kad gars ir elpu aizraujošs un jūtos tik dzīva, kā nekad agrāk. Kas jau ir bijis manā dzīvē: Parīzes katakombas, lēciens no lidmašīnas, paraplāns, mašīnu stopēšana un citi traki piedzīvojumi. Varbūt jūs domājat, ka es esmu tikai par komfortu, labākajām viesnīcām, bet jūs maldāties. Es dievinu ekstrēmos sporta veidus, pārgājienus, necaurejamus mežus – tie man ir īsta atpūta. Ikdiena mani garlaiko, un es meklēju iespēju piedzīvot spilgtas emocijas. Jums var šķist, ka mana dzīve ir pārāk aktīva, bagāta, skaļa, vai, gluži pretēji, jūs sapņojat dzīvot tāpat? Bet man šī dzīve ir ideāla. Mani nenogurdina nedz neskaitāmie pasākumi, ceļojumi, nedz sociālie tīkli. Man tikko palika 22 gadi, bet savā dzīvē jau esmu daudz ko redzējusi. Man jau kabatā ir bakalaura diploms, pirms gada nopirku savu pirmo mašīnu, baltu “Lexus”, es biju pagājušā gada “Forbes 30 Under 30” sarakstā, esmu apceļojusi 23 valstis, 17 gados sāku īrēt pati savu dzīvokli un esmu nodibinājusi savu uzņēmumu pilnībā no nulles. MOVIEEVELINA Un vienalga man nepietiek ar to, kas ir, un dažreiz ir garlaicīgi. Es vienmēr meklēju kaut ko vairāk, jaunus mērķus, ko sasniegt. Tādus cilvēkus kā es var nosaukt par mūžīgās kustības mašīnu. Vienmēr esmu par jaunām paziņām, projektiem un piedzīvojumiem. Reizēm pat dusmojos uz sevi, ka ņemu par daudz un, protams, arī dažreiz nogurstu, taču man svarīgāk ir tas, kādas emocijas gūstu, kādu spilgtu dzīvi dzīvoju. Bet tieši mans raksturs, mana nevēlēšanās sēdēt vienuviet, nemiers mani noveda pie tādas dzīves, kāda man tagad ir, tāpēc es neko nenožēloju. Un uz jautājumu “Kā man viss izdodas?”, es, godīgi sakot, nezinu atbildi. Galu galā es to nedaru speciāli, es izbaudu dzīvi un dzīvoju tā. Tāpēc secinājums ir tikai viens: ja jums patīk tas, ko darāt, tad jums tas nekad neapniks un jūs nekad neskaitīsit stundas un minūtes līdz beigsies darbs. MOVIEEVELINA MOVIEEVELINA 2. NODAĻA — KAS BIJA IEPRIEKŠ? Katram stāstam ir sākums. Arī manējam. Ceļš pie tās Evelīnas, kuru tagad pazīstat, sākās no bērnības. Bērnībā es biju ļoti neatkarīga. Es atšķīros no vienaudžiem, varbūt tāpēc viņi ne vienmēr mani saprata. Es nebiju no tām meitenēm, kas mīlīgi spēlējas ar lellēm kopā ar draudzenēm. Es taisīju hokeja nūju no avīzes un pārvietojos pa mājām, spēlējot hokeju. Vecākiem nekad nebija mani īpaši jāizklaidē, es to darīju pati. Gluži otrādi, man vienkārši bija nepieciešama vieta un personīgā telpa. Aizvēru istabas durvis, lai neviens mani neaiztiktu un nenovērstu uzmanību. Kā bērns es vienmēr biju aizņemta ar savām darīšanām. Man bija ļoti attīstīta iztēle. Manā galvā bija vesela pasaule, manas domas, un neviena rotaļlieta ar to nevarēja salīdzināties. Es taisīju papīra lelles savā augumā, un tās bija manas draudzenes, nevis manas klasesbiedrenes. Nezinu, kāpēc tā bija, pati joprojām mēģinu iepazīt sevi un meklēju atbildes. Man ir labas attiecības ar saviem vecākiem. Protams, ne vienmēr tā ir bijis, jo kad es augu un iepazinu pasauli, man bija savs viedoklis par visu, bet vecāku viedoklis dažreiz bija citādāks – tas bieži noveda pie konfliktiem. Bet mums vienmēr ir bijusi ļoti cieša ģimene. Šodien no daudziem dzirdu: “Jā, tev viss izdevās tikai tāpēc, ka tev ir bagāti vecāki.” Protams, tas viegli izskaidrotu visu, un jums nebūtu nekādu jautājumu, bet es nenāku no bagātas ģimenes, esmu no parastas ģimenes ar standarta ienākumiem. Pat aprīkojumu manam darbam, kameras, statīvus - man neviens nepirka tāpat vien. Es pati pelnīju. Vecāki mani audzināja diezgan stingri. Par vērtējumu "8" no viņiem dzirdēju nevis "labi darīts", bet gan "kāpēc ne 10?". Un es biju dusmīga, es viņus nesapratu. Varbūt tāpēc tagad esmu ļoti prasīga pret sevi un esmu pieradusi visu darīt labi. Tāpēc es to neuzskatu par mīnusu, šāda audzināšana mani ļoti disciplinēja. Tomēr skolā vienmēr mācījos vidēji. Ne labi, ne slikti. Olimpiādēs pirmās vietas neieņēmu, klasē nebiju labākā. Bet tas mani neapturēja. Starp citu, par olimpiādēm. Parasti uz turieni dodas skolēni ar labākajām atzīmēm. Bet es arī vienmēr esmu tur bijusi. Man ļoti patika olimpiādes, pats organizēšanas un gatavošanās process. Varbūt es pati sevi izaicināju, gribēju kaut ko pierādīt. Kopumā grūtības mani nekad nav biedējušas, drīzāk izraisījušas interesi. Bet mana dzīve bija piesātināta, tas ir daudz svarīgāk par atzīmi 10 visos priekšmetos. Cik sevi atceros, man vienmēr ir bijuši daudzi hobiji. To man iemācīja arī vecāki. Nodarbības, pulciņi vairākas reizes nedēļā – mana realitāte skolas gados. MOVIEEVELINA Teniss, glezniecība, peldēšana, balets, mūzikas skola, sporta vingrošana, koris, ansamblis, teātris, zirgu sports – domāju, ka izmēģināju visu. Pārāk daudz, vai ne? Bet es pati biju šis dzinējs un "mūžīgā kustības mašīna", kurai vajag visu paspēt un izmēģināt. Tikai nesen atradu tam izskaidrojumu, un viss pamazām nostājas savās vietās. Man ir ADHD - antisociālās personības un pārlieku lielas hiperaktivitātes sindroms. Un jau pietiekami dziļā stadijā. Kopš bērnības biju atvērta jaunām lietām, gribēju kaut ko iemācīties. Bet apstājos tikpat ātri, kā uzsāku kaut ko darīt. Man bija garlaicīgi un uzreiz vēlējos izmēģināt kaut ko jaunu. Vēl viena vēlme bija baleta skola. Kad gribēju sākt ar to nodarboties, vecāki uzreiz pateica, ka tas nav uz mēnesi vai diviem, bet uz visiem pieciem gadiem. Ja es sākšu, tad lai eju līdz galam – “kā parasti” te nederēs. Tas bija galvenais nosacījums. Nosacījums, kuru nedrīkstēju pārkāpt. Un es sāku apmeklēt baleta nodarbības. Man bija visas dotības, es ļoti centos, bet atkal mans nemiers bija ar mani. Es nevarēju atteikties no visiem saviem hobijiem un nodarboties tikai ar baletu. MOVIEEVELINA Tad tā nebūtu es. Tāpēc es veltīju baletam ļoti maz laika un mācījos vidēji. Viss aizgāja līdz tam, ka man ļoti nepatika tur mācīties. Es raudāju un lūdzu, lai mani pārceļ no turienes, bet vecāki neļāva man doties prom. Baletam vajadzēja būt pirmajam, ko es pabeigšu... Bet vai nu balets varēja kļūt par visa mana mūžā galveno darbu? Reiz klasē mums jautāja, par ko mēs vēlamies kļūt. Visas meitenes atbildēja – par balerīnu. Un tas ir loģiski! Viņas mācījās horeogrāfijas vidusskolā un visu savu laiku veltīja tam. Es atbildēju, ka gribu kļūt par aktrisi, nevis par balerīnu. Es pametu baletskolu, lai gan ne tā, kā plānoju. Es salauzu astes kaulu. Nopietna trauma, kas tobrīd manu dzīvi apgrieza par 180 grādiem. Trīs mēnešus nevarēju sēdēt, skolā macījos, stāvot pie palodzes, par jebkādu sportu varēju aizmirst uz tuvākajiem diviem gadiem, atveseļošanās bija ilga. Parasti šādas traumas ļoti maina cilvēku. Dzīve mainās, uz kādu laiku kļūsti absolūti bezpalīdzīga. Tas daudzus cilvēkus iedzen dziļā depresijā. Man notika otrādi. Biju laimīga, ka pametu baletskolu, kaut arī tik ne visai patīkamā veidā. Man it kā atvērās jaunas durvis, atkal ieraudzīju jaunas iespējas uzņemt video, balets mani vairs neaizkavēja. Traģēdija man kļuva par pāreju uz jaunu iespēju pasauli. Man izdevās radīt efektu no defekta, jeb “nav ļaunuma bez labuma”. Protams, tas nebija viegli. Man, ļoti nemierīgam hiperaktīvam bērnam, aizmirst par visiem saviem hobijiem ir īsta traģēdija, taču aiziešana no baletskolas izraisīja spēcīgas prieka emocijas. MOVIEEVELINA Kurā brīdī es savu dzīvi saistīju ar filmēšanu (video uzņemšanu)? Pati filmēju video jau no piecu/sešu gadu vecuma. Un ne jau kāds mani filmē, kā to dara lielākā daļa vecāku, tā vienmēr ir bijusi mana iniciatīva. Tiklīdz parādījās pirmie mobilie tālruņi, es palūdzu savu tēti filmēt mani un veidoju pirmās rubrikas. Man vienmēr ir paticis filmēties, tēlot, parādīt savu mākslinieciskumu. Man patika rādīt cilvēkiem savu dzīvi, bet par popularitāti NEKAD nedomāju. Bērns to nevar apzināties, es-bērns vienkārši darīju to, kas man ļoti patika. Es nezināju, ka var nopelnīt naudu ar to, es nezināju, ka šādā veidā varu kļūt slavena. Kad sāku filmēt savu dzīvi, jau no paša sākuma es saskāros ar pārpratumu. Man bija kanāls, kurā ievietoju Life formāta videoklipus bez rediģēšanas. Ceļojumi, pastaigas, baleta nodarbības. Man patika, ka es nodarbojos ar baletu, man ir plastisks ķermenis, es filmēju stiepšanās nodarbības un augšupielādēju tās kanālā. Maniem draugiem tas nez kāpēc šķita nepiedienīgi, un rezultātā vecāki man pilnībā aizliedza tur augšupielādēt video. Tajā laikā manam kanālam bija apmēram seši mēneši. Es biju salauzta, dusmīga, es raudāju. Galu galā es nepieņēmu šo aizliegumu. Es turpināju sevi filmēt, bet nekur nepublicēju materiālu. Internetā atradu video montāžas programmu un mācījos kā to lietot. Es sāku tur rediģēt savus videoklipus, nodarbojos ar montāžu. Tas izskatījās profesionālāk. Es nolēmu dalīties ar saviem vecākiem. Galu galā, tikai saņemot viņu apstiprinājumu un atļauju, es atkal varēju darīt to, kas man tik ļoti patīk. Viņi skatījās video, viņiem iepatikās tas, ko es daru. Bija nopietna saruna. MOVIEEVELINA Bija nopietna saruna. Vecāki redzēja, ka es runāju nopietni, ka man tas ir svarīgi, un es pret to izturos kā pret darbu. Viņi man ticēja un atļāva turpināt augšupielādēt video. Un kanālā strauji pieauga sekotāju skaits, kanāls strauji attīstījās. Runājot par manu popularitāti, tas bija kaut kas neticams. Tagad emocijas ir norimušas, bet, ja atcerēties, toreiz es tiešām biju ļoti populārs bērns Latvijā. Un tas ne vienmēr nāca man par labu. Es izvēlējos savu ceļu, video, sociālos tīklus, bet nezināju, ka pēc tam manā dzīvē parādīsies tāda uzmanība. Un, ja tagad varu pati sevi aizstāvēt - daudzi tagad pat kautrējas man tuvoties uz ielas, tajā laikā es biju naiva un bezpalīdzīga. Kāds varēja man pieiet uz ielas un, neievērojot nekādas personiskās robežas, nofotografēties vai pat pateikt naida pilnus vārdus. Kāpēc es biju tik populāra? Tagad ir daudz blogeru. Vienus labi pazīstam, par citu esamību varam arī nezināt. Bet tolaik blogeri visā Latvijā bija uz pirkstiem saskaitāmi, un jauniešu blogeru vidū tajā laikā varbūt bija 3 jūtuberes, katra citā Latvijas pilsētā un es biju viena no tām. Bērni, kuriem bija sociālie tīkli, mani noteikti pazina. Mani visur atpazina! Manas pilsētas ielās, manā valstī un pat ārzemēs atpūtas laikā, kad biju kopā ar vecākiem. Esmu bijusi dažādās valstīs, un, ja satiku pusaudžus no Latvijas, viņi mani uzreiz atpazina, prasīja autogrāfu vai vēlējās nofotografēties kopā. Tas bija neticami, nonāca tiktāl, ka atpūtas laikā pat baidījos sev tuvumā dzirdēt latviešu valodu. Sakarā ar to, ka bērnībā popularitāte, pārmērīga cilvēku uzmanība, no kuras vienkārši nevarēju izbēgt, man burtiski uzkrita virsū, šodien uz ielas reizēm vispār nepamanu cilvēkus, pat paziņas. Protams, tas nav speciāli! MOVIEEVELINA Man liekas, ka jau ilgu laiku tā ir bijusi mana aizsargreakcija - es izlikos, ka apkārt neko nepamanu, tāpēc man bija vieglāk aizsargāties pret pārmērīgu uzmanību. Cilvēki skatījās uz mani daudz un bieži, un, ja es pievērstu uzmanību katram laipnam un ne pārāk priecīgam skatienam, es droši vien jau būtu sajukusi prātā. Mani varēja apturēt, pasmieties par mani, pateikt kaut ko dumju, palūgt nofotografēties - bet es ne vienmēr biju gatava fotografēties - tāpēc es vienkārši gāju no punkta A uz punktu B, nevienam nepievēršot uzmanību. Es vienkārši izslēdzu šo funkciju, lai skatītos apkārt, uzmanīgi sekotu notiekošajam, neizceltos un kārtējo reizi nepiesaistītu uzmanību. Zirgu acu aizsegi darbojas tāpat. Tie ir uzvilkti tā, lai zirgs neskatītos apkārt, ietu tikai uz priekšu un nebaidītos no ārējiem faktoriem. Tieši tas šobrīd notiek ar mani. Es nekoncentrējos uz apkārtējo, skatos tikai uz priekšu un varu pat nepamanīt sev pazīstamus cilvēkus. Ja jūs nenāksiet pie manis un nesatversiet manu roku, es, visticamāk, vienkārši paiešu jums garām. Es ļoti daudz laika veltīju vienam video, visas idejas pierakstīju video burnīcā, katram video bija savs scenārijs. Sākumā es video montēt mācījos pašmācības ceļā un tad vēlāk gāju pie viena pazīstamā uz privātstundām video montēšanā, kur man iemācīja strādāt ar programmu “Adobe premiere pro”. Viena video izveide aizņēma aptuveni 3 nedēļas. Mana mamma man ļoti palīdzēja ar video filmēšanu un arī ar dažādu materiālu iegādi un ideju ģenerēšanu maniem DIY (do it yourself) video, kas ieguva lielu poupulariāti manu fanu vidū. Es rādīju sekotājiem, kā taisīt daudzpusīgas istabas dekorācijas un sezonālus rokdarbus, dāvanas uz svētkiem, un arī dažādu ēdienu un gardumu receptes. Šādi video aizņēma ļoti daudz laika, taču tas gandarījums, kad mani sekotāji sūtīja bildes, kur viņi veido manis atrādītos rokdarbus, bija neizsakāms. MOVIEEVELINA